vizma mani gandrīz noveda līdz nervu sabrukumam, beidzās kakla zāles, visu to laiku no 10iem līdz 22iem neredzējām dienas gaismu un strādājām gaitenī,(jutos kā lētais ķīniešu darbaspēks) vuhūuuuuu. mīlu šo dienu.
laigan tīri fiziski es pat nemiegu ciet. tāda izklaidība, dullums galvā. fiziskas sāpes sagādā kakls. bet līdz brīvlaikam izveseļošos! ja nepalikšu bez balss.
un šonakt precos ar lietišķo grafiku. kādēļ gan ne, tinte, spalva un vatmaņi jau gaida :)))))0