vienu rītu braucu autobusā un aizdomājos cik interesantas dzimšanas dienas svinības varētu uzrīkot.
ir 1 galvenā persona. kā jau lielākajai daļai cilvēku, katram ir daudz paziņas, dažādas kompānijas. katra kompānija ir atšķirīga, savstarpēji nesaistīta. veidojot viesu sarakstu tu aizdomājies, lai neviens nejustos viens, lai viņam būtu kāds pazīstams, kāds ar ko runāt/pavadīt laiku, jo tu pats taču droši vien būsi aizņemts visā tajā kņadā un nespēsi vienlaicīgi ar visiem runāt.
nu lūk.
bet kā būtu, ja no katras kompānijas uzaicinātu tieši 1 cilvēku. tātad viesi būtu savstarpēji nesaistīti cilvēki. viņus saisti tikai tu. un nevis daži, bet daudzi.
tas būtu tik interesanti. vērot kas notiek.
nerealizēšu protams nekad, bet liek padomāt.

man patīk lasīt grāmatas, jo tās palīdz rast atbildes uz man svarīgiem jautājumiem un izprast sevi.
es nemaz nevarētu savādāk. ir grāmatu situācijas, kuras es copy paste pielīdzinu savas dzīves situācijām.

un jā. nonācu pie lieliska secinājuma.

īsts draugs ir tāds, ar kuru pēc ilgas neredzēšanas tev ir par ko runāt. ar kuru tev vienmēr ir par ko runāt, ja jūs nesaista nekādi konkrēti ikdienišķi cilvēki(kurus apspriest), darbs vai mācību iestādes.
ja jums vienkārši ir par ko interesanti runāt. apmainīties ar domām. par dzīvi, par momentiem, par pieredzi, par nenozīmīgiem sīkumiem.
vai arī tos tomēr sauc par soulmates.

laigan katram savi standarti un izpratne par vārdu nozīmēm...

dunno. tikko šķita tik skaidri, bet kaut kur domās sanāca tomēr pretrunas.