šodien sēdēju stundā, taisīju faking naža maciņu un domāju par to, cik ļoti man visi krīt uz nerviem. bet tā reizēm uznāk. dienas, kad visos pamani tikai debīlās īpašības. un joprojām domāju, ka varētu būt labs kritiķis. bet laikam gan nav tāda profesija 'cilvēku kritiķis'.

tikko atcerējos - šodien stāvēju rindā pēc naudas(jā, pie krājbankas automāta) ar kursabiedreni. un aiz mums stāvēja krievs un divas krievietes. krievs pievērsās mums un (protams krieviski) jautāja kaut ko - apmēram, lai pasargājam viņu vietas, kamēr viņi aiziet vai ko tādu. pateicu, ka nesaprotu. un man to pašu jautājumu krievs atkārtoja angliski. ka tik ne latviski.
woohoo.


labi, lai nebūtu tik negatīvi, beztēmā piebildīšu, ka 'norvēģu koks' ir sasodīti laba grāmata un iesaku visiem viņu izlasīt. FIKSI. :))))