labi. atcerējos dažus sīkumus no vakardienas un sasmējos. kopumā jau bija labi. tikai zilums uz kājas un mazliet uz muguras, jo es tomēr nemāku zem vīna un zāles rāpties pa krēslu(nevis trepēm) uz otro stāvu. un man ir foršs brālēns.

lai nu kā, tas kas man šodien tā kremta bija tas, ka man vairs nav(bet vai jel kad ir reāli bijuši) labākā vai labāko draugu. uzticamības personas. bet tādus nemeklē, tādus vienkārši dzīve piespēlē.
so... i would rather be alone than pretend i feel alright.