šorīt sastapos ar niknāko dzīvnieku kādu jel kad esmu sastapusi un tas man atstāja emocionālu traumu uz visu dienu. :o it īpaši, ņemot vērā, ka tas bija kaķis. 

vēlāk angļu valodā stāstīju par bērnības atmiņu, kur 2-3 gadu vecumā skrēju pie trakiem suņiem, domājot, ka viņi ir nice and lovely. (patiess stāsts) 

mānīgi zvērīga diena. 

ir tas, kā es skatos uz problēmu, to neizjust, atstāt kā fona troksni, apzināties, ka ir, bet maksimāli neuztraukties, nedzīt sevi stresā.

un ir tas, kā citi uz to skatās un cik negatīvas emocijas tas citiem izraisa. tāpēc labāk par to paklusēt.

aizvērt ausis, acis uz šo to un emocionāls miers. paies, aizies, norims, viss būs atkal labi.

un man ieskaitīja stipendiju, laigan nobastoju iepriekš vairāk kā atļauts. paldies tev, fortūna!