mēs esam tik jauni, bet reizēm runājam kā pusmūžā.

p.s.
šodien sapratu, ka citronpipari ir mana mīļākā garšviela.

today i'm useless.
meklēju kastaņu lapas, neatradu. staigājot pa parku uzpeldēja senas bērnības atmiņas, pat atcerējos savu 1. slikto sapni ever, kuru pirms kādiem 11 gadiem, ejot pa parku, stāstīju mātei un viņai tas šķita smieklīgs.

es bieži saku nē. šoreiz pateicu jā, un man nākamnedēļ būs randiņš, lol. bet kādēļ gan ne.

lose one friend. lose all friends. lose yourself. and then find yourself.

jā, nu īstenībā man iet lieliski. viss jaunais ir lielisks. un viss, kas mani skumdina un rada problēmas ir kā no dzelmes izlīdušas dūņas no pagātnes, kas liek atcerēties par savu eksistenci un cenšas atraut atpakaļ, lai neaizmirstu, ka esmu no turienes un man nevar VISS būt lieliski. bet būs. kādreiz.

bieži mājās esot, esmu piefiksējusi tādu īpatnību - domāju daudz prātu mežģošas, neiepriecinošas domas. problēmas un to risinājumi, utt. nejauši ieskatos spogulī, bet tur pretī raugās mierīga, gaiša seja, uz lūpām pat minimāla smaida atblāzma. vai nu spoguļi melo, vai man tiešām piemīt seja, kur parasti emocijas tā neatspoguļojas. nu, vismaz sliktās ne.

ksjuhgfsiyfs visu dienu runāju par mājasdarbu pildīšanu, jautāju kas tieši ir uzdots, utt, bet neko neesmu izdarījusi. muļķe. :/