un tagad ir tikai tāda miglaina nojausma par šīsdienas plāniem. pa dienu joprojām gribas aizbraukt līdz jūrai. gan jau zināma daļa patiesības ir tajā, ka ūdens un smiltis ir baigie enerģijas nesēji, tāpēc pastaiga gar jūru var nākt tikai par labu... bet jāzīmē, jāvelk līnijas, jāatrod kastaņu lapas priekš skolas.(to gan var it kā atlikt uz rītdienu, vismaz zināmu daļu...)
vakarā uz bērnības miliciju un vēlāk varbūt artis zvanīs. tikai īsti nezinu ar ko un kā man tur doties.
nedomāt.
tie ir nieki.