1. prieciņš, ka neesmu visvecākā kursā. montai novembrī 18.
2. puse kursa reāli nav gājuši mākslas skolās.
neesmu forever alone, tomēr.
bija kruti. tā draudzīgi, pēctam sapulcināja zālē, sauca pa vienam un deva apliecības&puķītes. jā, man 1.reizi mūžā 1.septembrī kāds dāvināja puķītes.
par kursabiedriem - 3 čaļi, 10 meitenes.
1 čalis tāds im-the-best-fakjū-bičēz x_x, otram nav kur dzīvot, jo viņam kojās neko neviens nepaskaidro, kad viņš tur iet (un viņš to teica tādā nopietnībā, kamēr citiem apkārt tas izraisīja smieklus, jo skanēja tik aplami), trešais čirkains - neko citu nevaru pateikt. meitenes puse no laukiem (un tas nav apvainojums laukiem, tas vienkārši ir tā, nu saprotiet.), prieciņš, ka to montu +- pazīstu, un viņa arī tīri sakarīga.
rīt nav jāiet uz skolu, jo "a mēs jums pagarināsim vasaru", nākamnedēļ pa muzejiem. tā neko :).
pēc visa svinīgā'n stuff, aizbraucu uz veco skoliņu, t.i. uz vietu, kur mana klase vācās pīpēt. tā jau ok, satikt, parunāt un saprast fakjū-bičēz-cik-labi-ka-aizgāju. :)
haha. nu pirmie iespaidi tādi normāli, var pat teikt pozitīvi. ceru, ka tā arī būs turpmāk...
ai, gari un bezjēdzīgi, šoreiz savu rakstāmo nesaīsināju līdz punktam. ;D