cik neraksturīgi man. varbūt tas nozīmē, ka beidzot tuvojos kaut kādai nebūt harmonijai ar sevi. nu, vai arī vienkārši visi apkārtējie ir brutāli apnikuši.
bet te tiešām ir tik labi. rīga, bet netraucēti lasu grāmatu dārzā, ēdu pirmos nogatavojušos ābolus un dzeru zaļo tēju.
vienīgais, kas mani nomāc, ka nevaru naktīs aizmigt, un no rīta tikko pamostoties, jūtos visai īgna. rīt ir jābūt labāk.