lasu svena oge madsena "bezdievīgais farss" un brīnos cik ļoti nākas pielīdzināt sevi galvenajam varonim. vaitad citiem tā nav? pirms katra izšķiroša(nu, vai ne tik izšķiroša) lēmuma izsvērt prātā visas iespējas un tieši iztēloties tālākās sekas.