kamdēļ tik skarbs es
un kamdēļ tik briesmīgi lādos --
kā izsviests no kroga!
Tad, kad es aizskarts līdz galam --
vai lai es laipnis un vienaldzīgs esmu
tā kā no svārka kad nejauši norauta poga?
Kur tad jūs bijāt, kad sirdi man izsita
ārā no krūtīm,
izsita ārā kā glāzi no rokām, kā
acis no pieres...
sirdi -- jā,
kur tad jūs bijāt?
/Aleksandrs Čaks/