el

Latviešu valodu par vienīgo valsts valodu likumā noteica vēl LSPR Augstākā padome pēc latviešu tautas spiediena 1989.g. Tobrīd to atbalstīja pat vai visi komūnistu bonzas un pret bija vienīgi vismelnākie interfrontisti. Tomēr pēc tam valdošās latviešu kosmopolītu elites etnopolītika bijusi legālizēt un nostiprināt pārkrievošanu un citas okupācijas sekas. Šobrīd ienākas augļi — atklājas (ja kādam vēl bija illūzijas par ko citu), ka vismelnākā interfronte vada Rīgas domi un tikai par mata tiesu nav atgriezusies pie valdīšanas visā valstī. Parakstu skaits un parakstījušos vārdi skaidrāk nekā jebkad rāda, ka Latvijā ar pašreizējo iedzīvotāju sastāvu nekāda integrācija nav iespējama. Cīņa, kāda būs Latvija — latviska vai krieviska —, turpināsies, līdz kāda tauta kļūs drošs vairākums, vismaz 75% iedzīvotāju. Izvairīšanās no cīņas un piekāpšanās saskaņu un vienotību nav nesusi un nenesīs — vienīgi padošanos. Tāpēc paldies Lindermanam, Ušakovam, Osipovam u.c. šovinistiem par acu atvēršanu naivākiem latviešiem.