el

ir tik patīkami sestdienas rītā pamosties bez pohām, savās mājās, savā gultiņā. neatceros pēdējo piektdienu, kuru būtu pavadījusi mājās.

sapņoju šonakt. biju centrā un man vajadzēja nonākt pārdaugavā. apkārt bija maz cilvēku. es kaut kādā anormālā ātrumā pārskrēju pāri akmens tiltam, nonācu uzreiz kaut kādā mežā, kur atrados uz tāda kā jumta, kurš veidots no koka baļķiem un man bija jātiek lejā. vienīgā iespēja - blakus jumtam augstākā kokā iekārta virve, bet tai nav mezglu(kur pakāpties/pieturēties). es sasienu mezglu, bet virve līdz ar to paliek īsāka un nelietojama. paskatos uz leju un tur ir kaut kāda ūber gara čūska. dzelteni-melna. skatos uz leju un domāju kā lai tieku... tikmēr mans kaķis tur trinās gar čūsku, saķer viņu ar zobiem un viņa protams iekož kaķim. jumtu balsta kaut kādi stabi, tad nu es norāpjos pa stabu lejā kaut kā. man tur ir daudz mantas lejā, kuras ir jānogādā tālāk. kaut kā uzmanīgi to izdaru, lai čūska neiekož.
galu galā nonāku kādā dzīvoklī(ir vasara), kurš atrodas privātmājā. tur kaut kāda pasēdēšana/ballīte, satieku sen nesatiktos.