es mīlu improvizācijas teātri.
vakardienas garastāvoklis uzlabojās maksimāli. lielisks vakara noslēgums.
šodien vienkārši labi pavadīts laiks ar kursabiedriem, pēctam randiņš, pēctam satiku veco klasesbiedreni.
jēziņ, tas randiņš... pusstunda un man apnika ar viņu sēdēt un runāt, sapratu, ka laikam tomēr nepatīk, ieslēdzās kaut kāds pašaizsardzības mehānisms(zemapziņa gan jau) gribu-tikt-prom-blah un aizgāju. tā ir bijis sasodīti daudz reizes, tikai ar citiem cilvēkiem, citos apstākļos. it kā cilvēkam ne vainas, bet iekšā bļauj tas "neeeee".
bet nujā. viss čill, tie taču tikai dzīves sīkumi.