el

vakarnakt pār mani nāca veselas divas atklāsmes -

sapratu kāpēc man tik ļoti garšo vaniļas piens. vecmāmiņa atsauca atmiņā notikumu, kur dodamies abas ciemos pie radiem, jo ir piedzimusi mana māsīca un tie radi mani cienāja ar vaniļas pienu, yo! labi, tas varbūt neattaisno kāpēc garšo, bet atceros savu toreizējo sajūsmu un yaaay. man bija 3 gadi.

otra -

problēmas aizmigt atrisinājums. domas ir kā mašīnas. tu nevari katrai taču skriet pakaļ! labāk stāvi un vēro tās, līdz tās lēnām paliek arvien mazāk. nu tā ir. agrāk 'skrēju' pakaļ katrai domai, iedziļinājos tajā'n stuff. tagad jāmēģina atslābināties... un sekošana līdzi savai elpošanai arī labi palīdz.