el

skatos kalendārā un OH WOW.
tik tukša vasara. laiks laikam iekrita melnajā caurumā un kaut kur pazuda. vakar prasīju aleksim kā vasara un viņš neatcerējās. es atceros visu un reizē neko, jo īsti ko stāstīt nav. jā, festivāli, yo, lasīju grāmatas, satiku cilvēkus, bet...


aa un dzīve tomēr nav tāda maita, kad tevi appiš daži draugi un aiziet pa visādiem neceļiem un nesliedēm, vietā arī maģiskā kārtā uzrodas jauni :) vipī, tikai uz baldoni kur šie brīnumbērni aicina šodien nevelk diemžēl.

šodien mājas, tējiņa, mazliet uzpīpot un uzņemt pāris ciemiņusss.