Tā vietā lai ietu uz randiņu es pati sev izdarīju labi un ielīdu zem segas ar grāmatu... Tieši tik liels ir mans besis.
Es gribu vasaru. Un lai mani aiztiek.

Bērniņš teica, ka vajagot obligāti rakstīt vecītim vēstuli, ja man kaut ko vajag. Vecītis noteikti visu sagādāšot. Prasīju "Fleur Narcotique", dabūju neko. Grūti un žēl būt pieaugušajam.

Vai sirds var "izlekt pa muti"? Tāda ir reālā sajūta.

/ bail iet gulēt..

Ar katru jaunu iesniegumu procedūra policijas iecirknī kļūst arvien īsāka. :(

Atvaļinājuma bilance:
Viena grāmata
Viens teātris
40 paciņu piparmētru tējas
400 gramu "dor blu"
Viena skolas ekskursija
Pusotra tablete karbamazepīna
Jauns kvēlsveču bloks
Drausmīgi daudz miega

Visādas kredītiestādes ar tiem saviem apsveikumiem. Būtu jau nu labāk sametuši pa visiem tūlstotīti un uzdāvinājuši. Nevajagan to viņu 50% atlaidi nākamajam kredītam.

Viņa dāma šodien zvanīja manējai. Neko vairāk kā ikmēneša līzinga maksājumu par auto es no viņa nedabūšot. Phe

"Viens pats mājas" laikam ir neatņemama tradīcija televīzijas programmā. Nav jau slikti, tikai drusku derdzīgi šodgad. Vispār Ziemassvētki šogad tā ļoti nesaprotami iztēlojas. Gan jau, ka kaut kā. Savākšu visas savas sašķaidītās dvēseļu druskas un bērnam par prieku kaut ko saņemšos.

Helmuts māk kustināt ausis. Nesaprotu kā Viņš to dara.

H: mammu, cik tev bija gadu, kad man bija 5 gadi?
B: 30 gadu
H: ak dievs, Tev ir 30 gadi?
B: nē, 18!
H: paga, vaitad pēc 30 nāk 18?
B: nu... Dažreiz, jā

Viens nu gan droši ir skaidrs. Ja es turpināšu tik daudz gulēt, tad neizlasīšu pat to jau iesākto grāmatu.
Un kafiju vairs gandrīz nemaz negribas.

Blaknes?

Izlasīju sevi līdz sākumam. Nekā laba vai priecīga neatradu. Kaut kāds sāpīgs un skumjš un čīkstīgs viss. Tikai par Helmi vērtīgas piezīmes.
Iemetās krampis sprandā.
Labrīt

Vakar vakarā iesāku karbamazepīnu. Norādītās veselās tabletes vietā iedzēru 4daļu. Baigi baidos no visādām pierašanas blaknēm.
Šodien visu dienu guļu. Guļu un guļu un guļu. Vesela nedēļa atvaļinājuma. Rīt un parīt dziedāšanas stundas, un jāizved auto uz servisu. 24.dat skolas ekskursijā pieteicos palīgos.

Un vēl man ļoti garšo tas jaunais snicker ar zemesriekstu sviestu.
Un ļoti gribas iet uz randiņiem un būt princesei

Visu nakti sāpēju, visu dienu gulēju gultā un un biju neomā, drausmīgā negarastāvoklī. Vai nu tas ir PMS un viss cits kopā, vai arī jāatsāk dzert noofen, valdoxan.

Ak dies. Tā nu es te stādāju pa 15h, sešas dienas nedēļā, bērnu redzu tikai naktīs un no e-klases uzzinu, ka Viņš man dikti gudrs sanācis (tas jau gan laikam vairāk no tēva). Ļoti bēdīgi vispār. Nepaspēšu ne aci pamirkšķināt, kad Viņš jau būs izaudzis, bet es palaidusi garām pilnīgi visu. Šņuk

Šodien nosūtīju garu garu vēstuli tai dāmai. Ka nebūs nekādas vienošanās, ka es negrasos kaulēties, lūgties, pazemoties utt. Viņa aizskarta zvana mani juristei sakot, ka esmu cietsirde. Lai nu tā būtu. Skatos geju porno un gaidu atvaļinājumu. Ļoti neiecietīga pēdējā laikā.

Es tā esmu nolēmusi, sirdsmiera un emocionālās stabilitātes vārdā. Es neko negribu. Es neesmu prasījusi neko kas man nepienāktos. Es neesmu gatava lūgties, pazemoties vai vēl ko. Manī nav vēlmes tirgoties par kaut kādiem no pirksta izzīstiem cipariem.
Es visu varēšu pati. Varēšu pati salabot kas labojams un atdot to, kas atdodams. Es vienmēr esmu tikusi galā un tikšu arī tagad, tikai jāpievelk josta.

Zaudējumu aprēķina pamats. Kas pie velna,tas ir? Viņi non stop man bļauj par šo, ka tas nav izdarīts un kāds tad pamats manai prasībai. Vai tad ar servisa apzinātajiem bojājumiem un tāmi nav gana?
Man nepietiek nervu šim.

Diez, vai par ziņu ar logu/durvju izmēriem man arī jāziņo policijai, vai to var atstāt bez ievērības...