Krimināldāma šodien pie pratināšanas sacīja, ka nu gan beidzot esot arī viņš bijis pie viņas... Esot lūdzis, lai viņa palūdz man, lai es noblķēju viņa telefona numuru... Kādos bērnu dārzos tad mēs te tagad diez spēlējam... Tāpēc es vairs neeju tur ar tiem iesniegumiem...
Šodien stundu bezmērķīgi braucu pa rajončiku šurpu turpu, jo nevarēju mitēties raudāt...
Tā nu es te divas nedēļas pa māju esmu nomētājusies, slimojusi, lasījusi, bijusi... Nemaz nemaz negribas uz darbu iet... Gribas tikai algu saņemt un grāmatiņas pirk un būt... Būt nevis mājsaimniecei, bet mājasītājai... Un pavasari un vasaru. Un skaistas kleitas, iedegumu un dejot un bučoties.
Es vienmēr visur pēdējā... Nu tad man tagad ir tas "tik tok" ja... Nu tīri tāpēc, lai saprastu kas tur tāds, ka bērnam baigi vajag... Not approved. Totāli ne. Es tur skatos un jūtu kā taisnojas laukā pēdējās smadzeņu rievas. Bet man ir tik tok crush ja... Ažubelis...
Tā vietā lai ietu uz randiņu es pati sev izdarīju labi un ielīdu zem segas ar grāmatu... Tieši tik liels ir mans besis. Es gribu vasaru. Un lai mani aiztiek.
Bērniņš teica, ka vajagot obligāti rakstīt vecītim vēstuli, ja man kaut ko vajag. Vecītis noteikti visu sagādāšot. Prasīju "Fleur Narcotique", dabūju neko. Grūti un žēl būt pieaugušajam.
Atvaļinājuma bilance: Viena grāmata Viens teātris 40 paciņu piparmētru tējas 400 gramu "dor blu" Viena skolas ekskursija Pusotra tablete karbamazepīna Jauns kvēlsveču bloks Drausmīgi daudz miega
Visādas kredītiestādes ar tiem saviem apsveikumiem. Būtu jau nu labāk sametuši pa visiem tūlstotīti un uzdāvinājuši. Nevajagan to viņu 50% atlaidi nākamajam kredītam.
"Viens pats mājas" laikam ir neatņemama tradīcija televīzijas programmā. Nav jau slikti, tikai drusku derdzīgi šodgad. Vispār Ziemassvētki šogad tā ļoti nesaprotami iztēlojas. Gan jau, ka kaut kā. Savākšu visas savas sašķaidītās dvēseļu druskas un bērnam par prieku kaut ko saņemšos.
H: mammu, cik tev bija gadu, kad man bija 5 gadi? B: 30 gadu H: ak dievs, Tev ir 30 gadi? B: nē, 18! H: paga, vaitad pēc 30 nāk 18? B: nu... Dažreiz, jā
Izlasīju sevi līdz sākumam. Nekā laba vai priecīga neatradu. Kaut kāds sāpīgs un skumjš un čīkstīgs viss. Tikai par Helmi vērtīgas piezīmes. Iemetās krampis sprandā. Labrīt