Izlasīju sevi līdz sākumam. Nekā laba vai priecīga neatradu. Kaut kāds sāpīgs un skumjš un čīkstīgs viss. Tikai par Helmi vērtīgas piezīmes.
Iemetās krampis sprandā.
Labrīt

Vakar vakarā iesāku karbamazepīnu. Norādītās veselās tabletes vietā iedzēru 4daļu. Baigi baidos no visādām pierašanas blaknēm.
Šodien visu dienu guļu. Guļu un guļu un guļu. Vesela nedēļa atvaļinājuma. Rīt un parīt dziedāšanas stundas, un jāizved auto uz servisu. 24.dat skolas ekskursijā pieteicos palīgos.

Un vēl man ļoti garšo tas jaunais snicker ar zemesriekstu sviestu.
Un ļoti gribas iet uz randiņiem un būt princesei

Visu nakti sāpēju, visu dienu gulēju gultā un un biju neomā, drausmīgā negarastāvoklī. Vai nu tas ir PMS un viss cits kopā, vai arī jāatsāk dzert noofen, valdoxan.

Ak dies. Tā nu es te stādāju pa 15h, sešas dienas nedēļā, bērnu redzu tikai naktīs un no e-klases uzzinu, ka Viņš man dikti gudrs sanācis (tas jau gan laikam vairāk no tēva). Ļoti bēdīgi vispār. Nepaspēšu ne aci pamirkšķināt, kad Viņš jau būs izaudzis, bet es palaidusi garām pilnīgi visu. Šņuk

Šodien nosūtīju garu garu vēstuli tai dāmai. Ka nebūs nekādas vienošanās, ka es negrasos kaulēties, lūgties, pazemoties utt. Viņa aizskarta zvana mani juristei sakot, ka esmu cietsirde. Lai nu tā būtu. Skatos geju porno un gaidu atvaļinājumu. Ļoti neiecietīga pēdējā laikā.

Es tā esmu nolēmusi, sirdsmiera un emocionālās stabilitātes vārdā. Es neko negribu. Es neesmu prasījusi neko kas man nepienāktos. Es neesmu gatava lūgties, pazemoties vai vēl ko. Manī nav vēlmes tirgoties par kaut kādiem no pirksta izzīstiem cipariem.
Es visu varēšu pati. Varēšu pati salabot kas labojams un atdot to, kas atdodams. Es vienmēr esmu tikusi galā un tikšu arī tagad, tikai jāpievelk josta.

Zaudējumu aprēķina pamats. Kas pie velna,tas ir? Viņi non stop man bļauj par šo, ka tas nav izdarīts un kāds tad pamats manai prasībai. Vai tad ar servisa apzinātajiem bojājumiem un tāmi nav gana?
Man nepietiek nervu šim.

Diez, vai par ziņu ar logu/durvju izmēriem man arī jāziņo policijai, vai to var atstāt bez ievērības...

Katru reizi pēc tam, kad esmu policijā atstājusi kārtējo iesniegumu, es mājupceļā mašīnā kaucu kā aizkauta. Jūtos drusku sterva

Krimināldāma apsolīja šodienas laikā piezvanīt, izrunāt "gadījumu". Kaut kādu klusu ņirgu šķiet izlasīju. Pie reizes jāatceras pajautāt par piemērojamo sodu, lai zinu par ko es te ņemos.

Panikas lēkmes.

Šorīt aizvedu mazuli uz skolu, atnācu mājās, iegāzos gultā un nogulēju līdz 12:00. Kaut kādi muļķīgi sapņi gan- par nenolakotiem kāju nagiem, par cauriem džinsiem utt. Vēl pa starpu juriste zvanīja- kaut kāda kustība sāk notikt. Man tikai atliek izlemt ko es gribu vairāk 5.5tk eur, vai krimināllietu. Man šobrīd ļoti noderētu tā nauda, bet vēl ļotāk man gribas lai viņš saņem sodu. No otras puses gan jau, ka sirdsapziņa viņu tāpat nograuzīs. Vēl jau laikam ir laiks padomāt.

"I know you wanna fuck me
And you'll never forget it"

/MXMS Gravedigger

Dienas prieks- izrādās džentlmeniskums vēl ir dzīvs, sievietei vēl aizvien pieklājas beigt pirmajai.
Wiiiiii

Ou, šodien apaļi 10 gadi, kopš iepazinu VIŅU... happy anniversary, susuriņ!!!

Gribu uz teātri, da vienalga kādu... Gribu dzert, dejot un kniebties...

Es nevaru nejust, nevaru negribēt...
Pašdestrukcija ir mans jājamzirdziņš

bailes iet gulēt.
bailes būt.
/es lieliem soļiem jūku prātā, naktīs, klusiņām, viena pati, galvā

Un man ļoti ļoti ļoti gribas/ vajag tādu kārtīgu pērienu un visu to... Nu to visu, ko tikai VIŅŠ...

Šodien es esmu pati lepnākā mamma uz pasaules- mazulis pirmo reizi devās ekskursijā uz skolas bibliotēku un mājās pārnāca ar paša izvēlētu grāmatu, ko lasīt sev pirms guļas...
/ Pūķis Kokosrieksts jau nu gan nav nekāds Dostojevskis, bet iesaukumam būs labi.