Krimināldāma šodien pie pratināšanas sacīja, ka nu gan beidzot esot arī viņš bijis pie viņas... Esot lūdzis, lai viņa palūdz man, lai es noblķēju viņa telefona numuru... Kādos bērnu dārzos tad mēs te tagad diez spēlējam... Tāpēc es vairs neeju tur ar tiem iesniegumiem...

Šodien stundu bezmērķīgi braucu pa rajončiku šurpu turpu, jo nevarēju mitēties raudāt...

The best way to get over someone is to get under someone else...

Tā nu es te divas nedēļas pa māju esmu nomētājusies, slimojusi, lasījusi, bijusi... Nemaz nemaz negribas uz darbu iet... Gribas tikai algu saņemt un grāmatiņas pirk un būt... Būt nevis mājsaimniecei, bet mājasītājai...
Un pavasari un vasaru. Un skaistas kleitas, iedegumu un dejot un bučoties.

Es vienmēr visur pēdējā... Nu tad man tagad ir tas "tik tok" ja... Nu tīri tāpēc, lai saprastu kas tur tāds, ka bērnam baigi vajag... Not approved. Totāli ne. Es tur skatos un jūtu kā taisnojas laukā pēdējās smadzeņu rievas. Bet man ir tik tok crush ja... Ažubelis...

Vai nu kovids vai gripa man ir... Mokoties te savā pirmsnāves agonijā, izlēmu, ka atlikušo mūžu vēlētos pavadīt rūpējoties par pandām...

Horny... Nu tā, ka acīs cērtas...

Tā vietā lai ietu uz randiņu es pati sev izdarīju labi un ielīdu zem segas ar grāmatu... Tieši tik liels ir mans besis.
Es gribu vasaru. Un lai mani aiztiek.

Bērniņš teica, ka vajagot obligāti rakstīt vecītim vēstuli, ja man kaut ko vajag. Vecītis noteikti visu sagādāšot. Prasīju "Fleur Narcotique", dabūju neko. Grūti un žēl būt pieaugušajam.

Vai sirds var "izlekt pa muti"? Tāda ir reālā sajūta.

/ bail iet gulēt..

Ar katru jaunu iesniegumu procedūra policijas iecirknī kļūst arvien īsāka. :(

Atvaļinājuma bilance:
Viena grāmata
Viens teātris
40 paciņu piparmētru tējas
400 gramu "dor blu"
Viena skolas ekskursija
Pusotra tablete karbamazepīna
Jauns kvēlsveču bloks
Drausmīgi daudz miega

Visādas kredītiestādes ar tiem saviem apsveikumiem. Būtu jau nu labāk sametuši pa visiem tūlstotīti un uzdāvinājuši. Nevajagan to viņu 50% atlaidi nākamajam kredītam.

Viņa dāma šodien zvanīja manējai. Neko vairāk kā ikmēneša līzinga maksājumu par auto es no viņa nedabūšot. Phe

"Viens pats mājas" laikam ir neatņemama tradīcija televīzijas programmā. Nav jau slikti, tikai drusku derdzīgi šodgad. Vispār Ziemassvētki šogad tā ļoti nesaprotami iztēlojas. Gan jau, ka kaut kā. Savākšu visas savas sašķaidītās dvēseļu druskas un bērnam par prieku kaut ko saņemšos.

Helmuts māk kustināt ausis. Nesaprotu kā Viņš to dara.

H: mammu, cik tev bija gadu, kad man bija 5 gadi?
B: 30 gadu
H: ak dievs, Tev ir 30 gadi?
B: nē, 18!
H: paga, vaitad pēc 30 nāk 18?
B: nu... Dažreiz, jā

Viens nu gan droši ir skaidrs. Ja es turpināšu tik daudz gulēt, tad neizlasīšu pat to jau iesākto grāmatu.
Un kafiju vairs gandrīz nemaz negribas.

Blaknes?

Izlasīju sevi līdz sākumam. Nekā laba vai priecīga neatradu. Kaut kāds sāpīgs un skumjš un čīkstīgs viss. Tikai par Helmi vērtīgas piezīmes.
Iemetās krampis sprandā.
Labrīt

Vakar vakarā iesāku karbamazepīnu. Norādītās veselās tabletes vietā iedzēru 4daļu. Baigi baidos no visādām pierašanas blaknēm.
Šodien visu dienu guļu. Guļu un guļu un guļu. Vesela nedēļa atvaļinājuma. Rīt un parīt dziedāšanas stundas, un jāizved auto uz servisu. 24.dat skolas ekskursijā pieteicos palīgos.

Un vēl man ļoti garšo tas jaunais snicker ar zemesriekstu sviestu.
Un ļoti gribas iet uz randiņiem un būt princesei