Katru reizi pēc tam, kad esmu policijā atstājusi kārtējo iesniegumu, es mājupceļā mašīnā kaucu kā aizkauta. Jūtos drusku sterva

Krimināldāma apsolīja šodienas laikā piezvanīt, izrunāt "gadījumu". Kaut kādu klusu ņirgu šķiet izlasīju. Pie reizes jāatceras pajautāt par piemērojamo sodu, lai zinu par ko es te ņemos.

Panikas lēkmes.

Šorīt aizvedu mazuli uz skolu, atnācu mājās, iegāzos gultā un nogulēju līdz 12:00. Kaut kādi muļķīgi sapņi gan- par nenolakotiem kāju nagiem, par cauriem džinsiem utt. Vēl pa starpu juriste zvanīja- kaut kāda kustība sāk notikt. Man tikai atliek izlemt ko es gribu vairāk 5.5tk eur, vai krimināllietu. Man šobrīd ļoti noderētu tā nauda, bet vēl ļotāk man gribas lai viņš saņem sodu. No otras puses gan jau, ka sirdsapziņa viņu tāpat nograuzīs. Vēl jau laikam ir laiks padomāt.

"I know you wanna fuck me
And you'll never forget it"

/MXMS Gravedigger

Dienas prieks- izrādās džentlmeniskums vēl ir dzīvs, sievietei vēl aizvien pieklājas beigt pirmajai.
Wiiiiii

Ou, šodien apaļi 10 gadi, kopš iepazinu VIŅU... happy anniversary, susuriņ!!!

Gribu uz teātri, da vienalga kādu... Gribu dzert, dejot un kniebties...

Es nevaru nejust, nevaru negribēt...
Pašdestrukcija ir mans jājamzirdziņš

bailes iet gulēt.
bailes būt.
/es lieliem soļiem jūku prātā, naktīs, klusiņām, viena pati, galvā

Un man ļoti ļoti ļoti gribas/ vajag tādu kārtīgu pērienu un visu to... Nu to visu, ko tikai VIŅŠ...

Šodien es esmu pati lepnākā mamma uz pasaules- mazulis pirmo reizi devās ekskursijā uz skolas bibliotēku un mājās pārnāca ar paša izvēlētu grāmatu, ko lasīt sev pirms guļas...
/ Pūķis Kokosrieksts jau nu gan nav nekāds Dostojevskis, bet iesaukumam būs labi.

Šķiramies

Es ienīstu sevi. Ienīstu pat to, ka tik viegli krītu kārdinājumos, par to, ka reizēm domāju ar sirdi vai vagīnu, nevis galvu. Cik gan viegli ir sagriezt manu pasauli kājām gaisā, izpostīt manu garlaicīgo, rāmo dzīvošanu. Ienīstu sevi par to, ka kļuvusi vāja zaudēju kontroli un ļaujos. Es nezinu vai viena drusciņa prieka ir to milzīgo sirdēstu vērta.
Kaut Tevis nebūtu bijis...

Piecu gadu vecumā Viņš aizvien reizēm jautā vai drīkst izdzert PI PĪ (šķidrumu no zupas bļodas)...

Ak jā... Vīrs noskrūvēja H ritenim palīgritentiņus, un viņš brauc... Uzreiz, bez aizķeršanās... Mans lielais puiks, pats brauc ar divriteni...
/proud mom

Rekā, izrādās, ka dēļ kaut kāda tur nepārejošo sāpju sindroma var iedzīvoties deprī...
We'll see

Dakters parakstija "rexetin". Ir kādas atsauksmes?

Vasarā es nestrādāšu. Vasaru es pvadīšu kopā ar mazuli. Viņš tā jau izaudzis, es baidos nokavēt. Vakaros es sēdēšu uz balkona un līdz pēdējai gaismai lasīšu grāmatas. Viņš apsolija izklāt balkona grīdu ar mākslīgo zāli.
Ak bezrūpīgā dzīve.

Helmis vakar pagaršoja kefīru... Iebāza manā glāzē salmiņu, padzērās un konstatēja, ka "bjaģ, nav labs piens, tur visas pumpas iekšā"

Bērniņam jauns mīļākais un biežāk lietotais vārds- BJAĢ... skaidrojumu laikam nevajadzēs, ja...

Ak dies, jā!!! Es taču aizmirsu pierakstīt, ka bērniņš iemācijies braukt ar riteni. Tas ir tik nenormālīgi forši. Ļoti lepna, un Helmis malacis.