Ar vienu no kavalieriem, to kurš man nevisai, bet es Viņam ļoti, sanāca saruna. Viņš gribot attiecības, esot vienam apnicis, saprotu zemtekstu, izvairos, kaut pašai ar jau apnikusi mētāšanās no vienas gultas citā. Saku Viņam, ka Viņš ir labs, nevajadzētu būt problēmām atrast patstāvīgu meiteni. Viņš saka, ka tik viegli jau nav, jo meitenēm jau patīk nelieši. Tā arī ir. Viņš grib mani, es gribu tādu kā Viņš bet pati skrienu pakaļ visādiem draņķiem, kuriem mani vajag kā zaķim krūšturi. Paskrienu, paskrienu, lai vēlāk, asti kājstarpē iežmiegusi, atgriestos lūgt visu iztrūkstošo.
7 comments | Leave a comment