Dakteris domā, ka man ir robežstāvokļa personības traucējumi… nezinu pat ko lai domā

И: добрый день, Ванда. Я привез жену посмотреть что Вы тут делаете.

Nakts, mežs…
B: Rupuci, man bail, es lūdzu gribu braukt mājās.
И: Не бойся малыш, самое страшное чудовище рядом с Тобой…

Gribas atstāt norādījumus bērna audzināšanā un izrīt visas sešas prozac paciņas. Labrīt

Es aizvedu uz darba sakpīti veco Kindle, lai varētu teikt, ka jaunā ir tā pati vecā, tikai jaunā vāciņā…. Tā mēs te dzīvojam…

Es esmu nogurusi. Es vairs šo visu negribu, nemāku, nesaprotu…

Trešo tableti vēl neatļāva, teica mēnesi nogaidīt…

Es mūsu attiecības saredzu kā trijstūri… lai ko es darītu kāds no atlikušajiem stūriem paliks neapmieināts/ apvainojies/ vīlies etc… jākancelē tas stūris kurš es… tad visiem mazliet sāpēs, bet es to nezināšu.

Un vēl es vakar vakarā, jau pēc xanax pasūtīju sev kindle… šorīt mokos morālajās paģirās… nu un kā tad es tagad par šo vieglprātību samaksāšu, ko Baiba?

Vakar bija ļoti slikta diena. Es pat nezinu kas tas bija… kaklā iemetās kamols, tā ka reāli grūti paelpot, tunnel vision. Bija bail, ka nespēšu aizbraukt līdz mājām… izlaidu mazuli pie mājas durvīm, bet pati vēl kādu brīdi mašīnā raudāju. Panika, trauksme??? Ļoti sen nebija bijis slikto dienu, laikam sapriecājos pārāk. Ļoti nobijos, ļoti.

Tādas īpatnējas tās attiecības. Es izvēlējos nepalikt, jo manās mājās, saldētavā bija kārba Ben n Jerrys, Viņš savukārt izvēlējās neatbraukt, jo tie Viņa troļļi…
Kvīti?

No 20mg prozaka uz 40mg…. Pirmajā mēnesī, pēdējās divas nedēļas bija krietni labāk- varēju lasīt kā agrāk, drusku mierīgāka un nomirt vairs negribējās katru dienu, bet reizi nedēļā… šobrīd nav pārāk labi… pirmās divas dienas bija ok, pēc tam vairs ne… bet neskatoties uz iekšējām nekārtībām noskaņojums ir labāks kā visu iepriekšējo gadu… nu tā daļa kas attiecas uz savstapējo komunikāciju, aizkaitināmību utt…
Es gribu būt es…
Visi bļauj par nepieciešamību pēc KBT… pamskatijos, pameklēju… tas ir pārāk dārgs priekš… tad jāstrādā vairāk, kas ir pretrunā ar vajadzību ar pārējām vajadzībām un prioritātēm… ak dies…

Prozac’s it is…

Cik tad ilgi varot gaidīt, kad tas striķis trūks…. Esot jāiet pie psihiatra, jo viss liecinot par medikamentozas terapijas nepieciešamību…

Upmalas rezidencē nav vajadzīgs modinātājs… pavasaros un vasarās ne… šeit visu nakti stāv vaļā logs un modinātāja funkciju veic putnu treļļi… brīvdienu rītos tās ir skaistākās skaņas pasaulē…

Xanax un rums laikam nav labākā pirms miega kombinācija, bet ļoti forši nokancelē anxiety, tas nekas, ka tas nav pa īstam.
Parīt iešu uz pirmo konsultāciju pie siho… man ir mazliet bail, bail par to kur Viņa urķēs…
72kg

Es gribu iet prom, tā ka patiešām… bet man bail, ka kaut kad būs vietuļais moments kurā es nožēlošu…

Protams, ka es netiku iekšā tajos svārkos… diezgan apbēdinājos… uzvilku kleitu…
Ļoti patika izrāde… emocionāli ļoti piesātinājojs… appinkšķējos…
Piedzējos no pusglāzes vīna, viņš izdrāza mani pēcpusē uz virtuves galda… pāris stundu pagulēju un vēl galīgi ne skaidrā atbraucu mājās… sarijos xanaxu un tikai tikko pamodos… sagaidīšu bērniņu no skolas un brauksim pusdienās…

Ļoti gribu martā uz “Meistars un Margarita”

Parīt iesim uz teātri… es ļoti gribu būt tur visskaistākā… jācer, ka svārki vēl der…

No Xanax pēdējā laikā īsi, bet spilgti sapņi… bet tikai pie mazas devas…
Pēdējās divas dienas tik ļoti sāp galva, ka paelpot grūti un sirds tāda jocīga…

Ēdu šodien biezpienmaizīti un prātoju par to, cik adekvāti būtu pārtraukt attiecības tapēc, ka pati sev riebjos???!!! Negribu, ka uz mani skatās vai ka mani aiztiek…

Ziemassvētkos es uzdāvināšu mašīnai jaunu aķi un sev gredzentiņu no Pandora… varbūt… Life goes on