Viņš pienāca klāt, šķiet, nosauca vārdu un es pasniedzu sveicinam roku. Pamanīju, ka Viņam ir lieliski pirksti, tieši tādi kādus vienmēr uzlūkoju ar iekāri- gari, slaidi un kaulaini. Smēķējot pārspreidām visādus niekus un tad Viņš mani veda pie sevis. Pa ceļam Viņš vaicāja vai tā esmu es kas tik labi smaržo, toreiz es samulsu., tagad esmu pieradusi, ka Vinš mani dažkārt ļoti ilgi, alkaini ieelpo.
Pie viņa, kā jau pie īstena vecpuiša. Minimālisms. Daudz grāmatu, nekādu lieku mēbeļu. Jau toreiz man tur iepatikās. Viņš pagatavoja mums abiem vakariņas, ielēja vīnu, uzklāja galdu un aizdedza sveces. “ Cik romantiski” es nodomāju. Aceros, viņš toreiz vaicāja kāda būtu mūsu māja, ja mēs dzīvotu kopā, kāds iekārtojums, kāda dienas kārtība, kurš no mums gatavotu ēst un vai mums būtu mājdzīvnieki. Tāpat atceros Viņa jautājumu par to vai es meklēju nopietnas atiecības, ja jā, tad es esot nepareizo vīrieti izvēlējusies. Tas bija pirmais treiciens, kaut arī ļoti augstu vērtēju šo patiesību un sākotnēji arī negāju uz ko nopietnu. Runājām par kājām, krūtīm, acīm, bērniem, par visādiem niekiem.
Ar Viņu bija tik viegli, mēs līdz diviem naktī vienkārši sēdējām un runājāmies. Reibām no izdzertā un es no Viņa.
Vakariņojot ar acu kaktiņu vēroju guļamistabu- aizdegtas sveces un viena vienīga gulta. Sākotnējais plāns bija gulēt kopā, vienkārši apgulties blakus un aizmigs, nu vismaz man. Viņš aizgāja pirmais, es vannasistabā no uztraukuma nezināju kur likties. Lēnām notīriju kosmētiku noņēmu rotas, vilcinājos iet pie Viņa.
Apgūlos Viņam blakus un Viņš tik maigi mani piekļāva sev klāt, man liekas, ka mana sirds vēl nekad nebija situsies tik strauji. Protams, ka viss vakars un vīns bija darījis savu un es Viņu gribēju, taču biju piekodinājusi sev nepārgulēt ar Viņu, nu vismaz ne bez pirmā randiņa. Tā nu mēs labu brīdi kaut kādas muļķības runājām, trināmies pa gultu un viens gar otru, kamēr Viņš sacija, ka nevarot tā vienkārši man blakus nogulēt. Un tad… ahhhh. Mēs mīlejāmies mūžīgi, neviens vīrietis, nekad mužā man nebija licis justices tā. No Viņa vienlaikus strāvoja gan neaptverams maigums, gan mazliet agresijas. Šķiet, toreiz Viņš man iesita pirmo reiz un tā, itkā starp citu. Tonakt gulēju tik labi kā bērnībā, redzēju daudz krāsainu sapņu, bet Viņš, kā vienmēr, no vieniem sāniem uz otriem, caurā miegā.
No rīta kopīga kafija, pāris cigarešu, atvadu bučas. Tik ļoti toreiz smaidiju. Vēlāk Viņa e- pasts par to, ka Viņš cer, ka mums vēl kādreiz izdosies tā.
Un tā nu mums izdodas vēl aizvien, jau gadu, GADU. Ar lielākām vai mazākām histērijām, puņķiem un asarām, neskaitāmi daudziem solijumiem, ka vairs nekad no manas puses un krietni apdzisušu iekāri, šķiet, no Viņējās.
Čin čin :*
*Un Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}