2. Jūlijs 2011

• 2.7.11 22:48
• nogurums baigs, bet sen nav rakstīts, jo pārāk daudz kas noticis, lai visu varētu izlikt burtos. Enīvej, mana dzīve ir iegriezusi mani karuselī, iepinusi mani tīmekļos, iedevusi man jaunus spārnus lidojumiem. Apbrīnojami cik īsā laikā viss var sagriezties kājām gaisā. Taisnība ir visumam bija apnikusi mana sapņošana, mana tiekšanās pēc kkā iedomāta, mana mūzīgā pilnības meklēšana, mans nespēks un nevēlēšanās vairs cīnīties un vēlme padoties. Netverama eiforijas sajūta mijas ar paniskām bailēm. Man ir iedots jauns audekls, uz tā uzzīmēts punkts un pārējais ir atkarīgs no manas spējas gleznot ap to un veidot jaunu pasauli, tādu, kurā var būt viss, ko man jebkad ir vajadzējis. Man tikai vajag, lai zini kādas ir manas mīļākās krāsas un palīdzi man gleznot.
  Tags: m, sajūtas
• 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu