26. Februāris 2011

• 26.2.11 01:28
• Nu labi, tad arī es par Kailijas konci pastāstīšu. Man bij tā laime vai nelaime būt tur un neredzēt gandrīz neko. :D LOL Īsāk sakot strādājos. Diena pagāja gludinot kleitas un sarindojot tupeles, vakars izmēģinot savus spēkus ātrā cilvēka saģērbšanā. Skatuvi redzēju tik cik pa pavērtu aizkaru šķirbiņu. Tur savā rosīgi haotiskajā pusē redzēju zelta zirgu, redzēju pupus, redzēju jaukas geju pēcpuses, redzēju Kailiju (pusmetra attālumā :D ). Ļoti daudz dvieļus metu zemē, jo ūdeņi no skatuves lija aumaļām. Bet ne par to patiesībā ir stāsts. Tas, kas šodienā bija patiesi jauki bija cilvēki (man šķiet šajā valstī tādus būtu grūti atrast), kas strādā kopā ar tjip. pasaules mēroga zvaigzni un nevienam neliekās nemazbišķiņ sakāpis galvā, tas bija ūber nais un ūber fan, kaut kā pie mums ir nācies saskarties ar daudz savādākām sajūtām, un lai arī esmu nenormālīgi pārgurusi, diena bija patiešām interesanta un dinamiska, un man ir prieks, ka man šāda iespēja bija dota.
  Tags: darbs, notikums, sajūtas
• 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 26.2.11 15:34
• Tas visums mani par kko soda šodien. Sāpju agonija. Kkas ir jāmaina vai domas nepareizās nedrīkst domāt. Pilnīgs oflains, tik liela sāpe, ka pat ibītis nepalīdz, sajūta, ka laiks mirt, bet kkā vēl negribās. Nu lūk, bet nežēlojiet, vienk. piedomājiet labas domas, lai man vieglāk un jaukāk.
  Tags: sajūtas, slimums
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu