- Vēl 12 dienas...
- 22.9.10 19:09
Eu, nu nevajag man uzdzīt vēl lielāku stresu sakot - "Jā, iedomājies un nākošnedēļ jau lidoju". Te nu mūsu slimo smadzeņu sasapņotās pasakas par mūžīgo eiforisko mīlestību, precēšanos un bēbīšu taisīšanu sastapsies ar realitāti un Tev kritīs uz nerviem mana mūžīgā laika plānošana, un mani tracinās, ka negribi diskutēt par problēmām, bet strīdu/diskusiju brīžos sāc klusēt, Tev būs grūti saprast manu pataloģisko piekasīšanos lietu vizuālajam paskatam, un man būs īgns garastāvoklis, ja es gribot Tevi iepriecināt būšu sataisījusi vakariņas, bet Tu teiksi - "weee, šito es neēdu", bet no otras puses mēs jau tāpat diezgan labi zinam kā būs, un Tu spēj manu īgno garastāvokli nomainīt par 180 un es spēju arī iemācīties saprast, kuros brīžos man ir jāpaklusē. Un vispār, ja tā padomā, es bez Tevis nemaz vairs nevaru iedomāties būt un arī negribu, jo tas viss ir tik, tik, ka brīžiem līdz laimes asarām. Kautkāda pilnīgi sirreāla un neizskaidrojama pārlaimības sajūta.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu