16. Augusts 2010

• heh...
• 16.8.10 23:23
• Šodien ir sliktā diena. Mēģinu saglabāt mieru, bet esmu ellīgi stresaina. Nevar ar to suni pa ielu normāli dienā paiet, no visa ir bail, briesmīgs stabs, plandoši aizkari, cilvēki, kas sāk skriet, nerunājot jau par suņiem... trakākais tas, ka no staba nobīstoties jau vēl nekas, pieplok pie asfalta vai prasās man opā ar lūdzošām acīm, bet uz cilvēkiem un suņiem ir jārej, pavisam traki ir ar suņiem, tad ir grebene gaisā un liekas, ka man ir rīkļurāvējs... neforši šodien tieši priekšā sīkais viens gāja un strauji palecās, es satrūkos, Mia nobijās un ierējās un man protams bērna māte sāka lasīt lekciju, ka jāvelk sunim uzpurnis, jo man ir monstrs... tagad es šo gadījumu mēģināšu aizmirst vairākus mēnešus, man riebjās, ka mani viss tā ķer... Visādi citādi Miai cilvēki patīk pat pārāk daudz, pamatā uz ielas pārvietojās normāli blakus, bet tie ar kuriem runāju visi noteikti ir osam un tiem ir jāmēģina uzlekt un sabučot seja, pilnīgi visa vibrē aiz sajūsmas. Ja tā padomā, nu mums tak viņa ir no mēneša vecuma, cilvēki vienmēr apkārt bijuši daudz, ar suņiem kādreiz uz parku gājām, laidām vaļā un viņi smuki pa rinķi apkārt skrēja un visi bija draugi un tad pēkšņi ne no kā no suņiem ir jābaidās... Mēģinu ar viņu skriet, lai saprot, ka skrienoši cilvēki nav jāaprej, stabiem un aizkariem pierunāju lēnām pieiet klāt, pieskaros parādu, ka nekas nenotiek, pamazām ir ok, līdz nākamajam briesmīgajam stabam, bet nu cilvēku uz ielas ir daudz, daudzi skrien, lec, atver lietussargus... ar suņiem ar tā, teorētiski vajadzētu arī mēģināt viņu piedabūt kādam pietuvoties nebļaustoties, bet nevar saprast kā, grebene gaisā, suns uz divām un skaļi bļaustās, un raujās... sakiet lūdzu, vai mans suns drīkst jūsējo pakošļāt, lai saprastu, ka jūsējais viņam neko nedarīs? sasodīts, vienk. pakariet mani, es vairs nezinu, ko darīt...
  Tags: mia, sajūtas
• 5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu