10. Jūlijs 2010

• 10.7.10 21:22
• Pēdējās dienas esmu tik izpumpējusies un entuziasma pilna kā nekad. Kautkā jocīgi liekas, bet, ja šis projekts aizies, tad būs tāda bauda, jo viņš ir viss, ko no darba varētu gribēt un bez tam vienmēr esmu uzkārusies ar savām idejām, jo nevaru viņas realizēt, bet tagad man saka - uzzīmē es uztaisīšu. Kaut aizietu... vajag, lai aiziet, gribās, lai aiziet... Lepni paskatījos uz durvīm, ko divas dienas tīriju no krāsas un sapratu, ka negribās apstāties, paņēmu dārza šķēres un sāku pataisīt pagalmu smuku, riktīgs prieks bija, kad pieslēdzās arī veči un beigās skats jau bija krietni labāks, tik vēl puķu dobes, kastes jāsazīmē un jāuztaisa, soliņi, galdiņi, celiņi, putnu būri, skatuve... tik daudz darāmā un tik maz laika... bet kaifs, nu tāds pilnīgi neaprakstāms...ir vietas, lietas un sajūtas kuru dēļ gribās teikt, ka dzīve ir tik brīnišķīga padarīšana un viņā ir tik daudz baudas mirkļu, pat ja šķietami viss ir baigā pakaļā :)
  Tags: dl, notikums, sajūtas
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 10.7.10 22:19
• baigi interesanti pēdējā laikā liekās, ka ir visādi cilvēki, ko uzskatīju par draugiem, pavadīju kopā laiku un piedomāju regulāri par mani beisiklī neliekās ne zinis un neatcerās. Bišķi žēl jau ir, bet jāsecina, kad biju nelaimīgāka un neciešamāka ar mani kontaktējās vairāk, kautkā bik jocīgi sanāk, bet nu šis nav tāds īdamais gabals, vienk. interesanti, ka tā, laikam jau ir taisnība, tam kas teica, ka cilvēki ap tevi mainās uz tādiem kā tev tajā brīdī vajag, un retie paliek uz ilgstošu laiku. Mana pataloģiskā vēlme ar visiem uzturēt labas attiecības ir kautkā jāizārstē, tas arī viss.
  Tags: sajūtas
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu