20. Janvāris 2010

• 20.1.10 09:11
• Vakar bija tāda depresija, ka maz neliekās. Komplektā ar muguras un ceļa sāpēm tiku arī pie stipriem krampjiem rokās, vēdera sāpēm un drebuļa. Brīžiem nesaprotu, kā mums pēc šķiršanās sanāk vienam otru tik tālu novest. Un tad, kad sāku domāt, ka man ir pārdabiski augstas prasības pret sevi un citiem nonāku pie domas, ka nav nemaz man tik daudz vajadzīgs, lai es būtu laimīga. Lai arī esmu sačakarēta un man ir atkal jāiemācās ticēt kautkam labam un skaistam.
  Tad nu lūk šodien mani tur pie dzīvības tas, ka mīļums teica, ka viss mums būs labi un izdosies un man ļoti gribas tam noticēt. Vēl secināju, ka tad, kad man dzīvē ir bijušas attiecības ar pareizo fīlingu un klikšķi gribot, negribot jau pēc salīdzinoši neilga laika sanāk runāt par visnotaļ tālu nākotni. Man neviens nekad agrāk nav licis apsolīt, ka nekad nešķirsimies, pat pa jokam...
  Tags: love storī
• 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• KVIZ
• 20.1.10 12:51
• Kāds pēc pilnas programmas izklaidējies laikam :D
  
  Lūk burvīga atbilde
  
  Adriana ... un viņa(-as) mīļākie ēdieni?
  
  sautētas mazu bērnu smadzenītes un nepaklausīgo vīriešu saceptie loceklīši, tas viss izmaisīts malto kaimiņu mērcē un pasniegts kāda sena paziņas galvaskausā.
  
  P.S. Par to granātābolu man gan liekas, ka esi trāpījis :)
  Tags: funī
• 3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• Zoo
• 20.1.10 16:52
• Gribu būt žirafe, jo viņām pietiek ar 20 min miega diennaktī :P
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu