- 7.5.10 00:47
-
Biju māmiņdienas koncertā... Cilvēku pilna zāle, sīči skaita dzejolīšus par saulītēm un puķītēm galīgi nepareizās intonācijās, klausos un saprotu, ka sariešās bik no aizkustinājuma, bet viņi nav manējie pat. Mātes daudzas sēž ar gariem ģīmjiem it kā bez emocijas, it kā būtu vienalga, es nesaprotu, laikam tapēc, ka man nav bērnu. - Tagad mums uzstāsies krievu klases.- Tik skaļu un entuziastisku "Kaļinku-maļinku" nebiju dzīvē dzirdējusi. Pamanu, ka dažas mātes iebāž degunus apkaklēs un ķiķina tāpat kā es. Traģikkomiska mums tā valsts. Pētu ģimenes, vecāki jauni un veci, resni un tievi, priekšā sēdošās Mašas un Natašas ceļās kājās un aktīvi māj saviem Koļām un Sašām, meitas kas līdzīgas tēviem un dēli, kas līdzīgi mātēm, visskaistākās skolas formas kādas savā dzīvē esmu redzējusi un ik pa laikam kāds kautkur malā aizstiepj kādu bēbi, sākot no pavisam svaigiem marcipāna bēbīšiem, pēc kuriem gribās pastiepties un paņemt sev, beidzot ar īkšķi sūkājošiem mazuļiem, kas ik pa laikam aktīvi plaukšķina savas mazās roķeles... Smejos un raudu...