1

tas notika jau otro reizi, vakar vakarā, kad sēdējām cubā bija otrā reizi. šoreiz es nedejoju, es sēdēju! nogāju lejā uz tualeti un man saplīsa kleitas lencīte. stāvēju cubas tualetē ar kailām krūtīm. pagājušoreiz lencīte saplīsa uz deju plača. vai cubā ir poltergeists,kam patīk manas krūtis vai viņam patīk mani pazemot!

tā pa miglu atbraucu uz darbu, bija 7:00, ieslēdzu swh rock. sāka skanēt boston more than a feeling un es nopriecājos, ka vakarnakt pirms gulētiešanas man pietika prāts iedzert divas pretsāpju tabletes. man ir tā netīrā lielpilsētas sajūta. visu nedēļu esmu puslīdz 'prātīgi darījusi lietas, aiztikusi vietas, ka sestdienas vakarā drīskt iesteberēt mājās un bezspēkā pamirt gultā. un forši, ka kristaps mājās un viņa man, i think he's still in love with you ar to šķībo noraizējušos smaidu mani padarīja drusku nervozu! nē, nē...ne tā, es vienkārši negribu, lai tieši tur ir love. uj..uj...cik lepni,  9to5 nupat sāk izvēlēties, kad un kas mani mīlēs.

tā kā viena pati uz tilta, tāda, kurai viegli paiet garām, bet tā, ka pēc soļa gribētu pagriezties un parunāt.

gordon ramsey! ja man būtu bijis tāds angļu valodas skolotājs!

ir reizes, kad man šķiet, ja es aizbēgšu no vides, tad man arī aizmirsīsies visi notikumi vai vismaz tie aizmirsīsies ātrāk. brālis ar mammu dzīvo dzīvoklī, kur mēs ar didzi dzīvojām.te ir maksimāli daudz izmainīts, bet tik un tā, kad es te ienāku man salst rokas vai arī es labpatikā murminu. īstenībā es gaidu, kad dzīvoklis smaržos pēc mammas smaržām un ēdiena.

man liekas, ka mēs abi šo vietu tik ļoti nosmērējām ar sliktām lietām, ka to tā nevar dzēst.

me, myself & I

nekas, nekas, gan es arī drīz cukursaldi dūdošu par to, cik šausmīgi laimīga esmu, tā, lai citiem acīs cērtās. es visu darīšu diametrāli pretēji kā es adrīju iepriekš. dalīšos ar smaklām detaļām par mūsu privāto dzīvi, pēc katras ēdienreizes mazgāšu traukus kailām krūtīm un visiem stāstīšu, cik dikti mīlu, izveidošu kopīgu profilu draugos un facebook-ā beidzot izmantošu iespēju visiem pavēstīt, ka esmu attiecībās ar kādu un tad un tad...es nekad, nekad vienu nelaidīšu uz veikalu un riešu virsū visām, kas uz viņu skatīsies.protams, katru rītu celšos, lai uzzīmētu seju, tā, lai viņš novērtē manu dabisko daili.

tik, tik daudz darba un tik, tik maz laika! tik daudz cinisma and I can't help it!

man defaultā apkārt ir ļoti daudz skaistu cilvēku, daudz skaistu meiteņu un nav jau nekāds noslēpums, ka aizejot kaut kur gribas paraut krekliņu zemāk, lai nenodarītu ļaunumu pasaulei ar savu neīpaši gludā vēdera skatu un gribas sakrustot rokas uz vēdera un nodrut acis. kāpēc gan izriest krūtis, kāpēc iztaisnot muguru un vispār kāpēc kaut kur iet?

vakar vakarā sidetrip-ā iemaldījāmies pulkvedī. nekas jau tāds arī nenotika, bet ienāca viens, otrs, trešais meituks un man kaut kā sevis žēl palika. palika žēl tā laika, ko es iztērēju velkot krekliņu zemāk, nolaižot acis un pasperot soli aiz tām baigi, baigi skaistajām draudzenītēm. it kā es būtu zemākā līgā, it kā man nebūtu iespēju un vispār...kas gan es esmu!? ja godīgi tā taču ir daudz vienkāršāk, jo smuki un nesmuki jau mēs visi esam vai neesam, tā kosmoss mums novēlējis, bet vo...foršas gan mēs visas esam. tas, ka kādam nepatīku vai man nepiesitas klubā bariņš xx ir tikai tāpēc, ka esmu nesmuka. kādas gan tur mojo un kāds gan tur starojums!

es esmu drusku nogurusi domāt, ka es esmu kaut kas es neesmu, nogurusi domāt, ka es kādreiz būšu tāda vai šitāda.