1 - sigh

šodien četras stundas rakām sniegu. tāds tantriskais miers, diena bez trauksmes un liekas vēlmes dalīties ar kaut kādām ikdienišķām likstām, līdz brīdm, kad beidzās darāmais.
kaut kad sen, senāk atpakaļ es domāju, ka es būšu milzīgi laimīga tajā dienā, kad sāksies lielā dzīve. tad tā bija diena, kad satikšu savu pirmo draugu, gulēšu ar viņu, tad tā bija diena, kad pabeigšu vidusskolu, tad, kad nopelnīšu savu pirmo algu. nezinu, visas tās dienas, kuras man šķiet visi mazāk vai vairāk gaida. šodien man jau ir bijis mans pirmais draugs un vēl daži un mīts par to, ka meitenēm atrast kādu ar ko gulēt ir viegli ir pilnīgas muļķības. vidusskolu pabeidzu. kļuvu par studentu. pirmo algu nopelnīju. tik un tā ir sajūta, ka īstā dzīve tā nekad nav sākusies. smieklīgi.
vienkārši ikdienā tas sajūtu spektrs ir tik trūcīgs un tad, kad tas ir bijis bagātīgs un sulīgs tik un tā nav bijis gana.

ir dienas, kad man šķiet pilnīgi lieki izteikt viedokli par citiem ļaudīm. patiesībā lielākoties man ir sajūta, ka tā nav mana darīšana un es noteikti kāds par mani arī tā pat izsaka viedokļus..., bet ir dienas, kad man ļoti gribas parunāt par citiem. man vienmēr ir'ļoti bijis bail novecojot aizmirst, cik patiesībā es esmu veca. piektdienas vakarā izgājām nosvinēt nedēļas nogali, tobiš iemetās milzīgs vazātājs un attapāmies bārā, kurš bija pilns ar padsmitgadniekiem. smuka mūzika un noskaņojums bija labs līdz brīdim, kad es kautrīgi nobāzējos uz bāra krēsla, jo sapratu, ka es pat veci dejoju. apkārt staigāja šona vaita un teilores sviftas miniversijas. trakākais jau nav tas, ka viņi visi tik jauni, bet, ka es patiesībā aizmirsu, ka man vairs nav 18. a žēl.
un tik un tā svētki beidzās krietni pēc septiņiem rītā.