vo, maitas, māāāāāāāāāitas!

« previous entry | next entry »
Sep. 16th, 2009 | 10:23 am

vispār es zinu, ka nedrīkst uz cilvēkiem dusmoties, ja viņi grb kaut ko labāku, kaut ko vairāk. es agrī gribētu gribēt, bet man nesanāk. es nevaru ziedot mirklīti labajūtas kaut kāda augstākā, labākā vārdā, kas patiesībā var nemaz nepienākt.

tad, kad didzis aizgāja viņš neko neteica. vēlāk teica, ka viņš neesot gribējis ģimeni ar mani, ka viņš vēl tik jauns, tik zaļš, ka jāceļo, ka jāmācās. patiesībā es ļoti sakautrējos,nē, es sajutos tā it kā es būtu stulbā vecene, kas grib viņu sagūstīt kredītu, netīru pamperu un vēmekļu važās un dancot viņam uz galvas, dēmoniski smejoties par viņa nebeidzamajām mocībām. labi, labi, brīvība tomēr svēta lieta.

aizgāja brīvību baudīt. daudzi jau aiziet, brīvību aliņā paslīcināt, ballītēs ar smukām meitenēm. pārmest jau nedrīkst, toties sajūta gan draņķīga!

tiešsaite | komentēt | Add to Memories

Comments {10}

dominika

...

from: [info]dominika
date: Sep. 16th, 2009 - 12:37 pm
tiešsaite

+1
tak ir neskaitāmi pāri, kas ballējas, ceļo un dara vēl visu ko foršu ar visu sīci (-iem), un neviens nejūtas nez kā ierobežots vai nebrīvs.
man diezgan nožēlojama šķiet tā brīvība, kas izpaužas dzert, kamēr krīt, un drāzties, kamēr stāv. īpaši, ja cilvēkam tīņa gadiņi jau sen kā pāri.
tas nenozīmē, ka pati neballējos un netrakoju, bet visam jābūt ar mēru.

atbildēt | Parent | Thread

src

...

from: [info]src
date: Sep. 16th, 2009 - 01:07 pm
tiešsaite

jā

atbildēt | Parent