ielās
« previous entry | next entry »
Aug. 25th, 2009 | 07:51 pm
es nekad neesmu vainojusi nevienu, kas kaut kur brauc. no vienas puses es domāju, ka tā ir tā dažādā sāpju robeža.
nesen māte jautāja, kad es grasos braukt prom. laikam jau viņa arī gribētu, lai bērniem ir drusku vieglāk nekā viņai. es nezinu, varbūt viņa vienkārši netiek pāri "pasakaties-kā-citi-dara" kompleksam. es zinu, ka ir nožēlojami taisnoties ar savu laiku ārzemēs, jo tad man nebija nauda jāpelna, bet es nekad, nekad, nekad...neesmu šeit jutusies tik sveša kā es sajutos tur. te ir mana vislielākā mīletsība uz pasaules, vispazīstamākās sāpes, visslēptākās un tajā pašā laikā visatklātākās vēlmes un es nekad nevarētu to tā vienkārši pārdot!
kā man negribētos, lai man vairs nebūtu citas iespējas.
...
from: 9to5
date: Aug. 26th, 2009 - 11:16 am
tiešsaite
par to, ka kāds brauc, jo grib redzēt kaut ko, jo grib pieredzēt kaut ko, tas ir kaut kas cits. ja es zinātu, ka varu atbraukt atpakaļ pēc pusgada, gada un te būtu man vieta es arī brauktu.lai gan "sēnes lasīt" arī, acīmredzot ir superaizraujoši.
dumji ir negribēt neko redzēt, neko nepiedzīvot, nevis gribēt dzīvot vienā vietā. un, ja tas ir dumji, tad es dzīvoju ļoti dumji!
kā tev vispār iet? uz rīgu brauksi?
atbildēt | Parent | Thread
...
from: omeega
date: Aug. 26th, 2009 - 11:12 pm
tiešsaite
Un, ja apzināti grib dzīvot visu laiku vienā vietā, viss ir kārtībā. Bet ja vieta ir viena no daudzām tikpat labām un interesantām, tad gan ne.
Vispār man iet diezgan labi. Braukšu.
atbildēt | Parent