vakars virs torņakalna jeb tad un tagad

« previous entry | next entry »
Jul. 8th, 2009 | 07:39 pm

šodien laiks velkas vairāk nekā parasti. vakar vakarā savā pseidoskandināviskajā virtuvē apsēdos pie atsūcēja virs plīts, atvēru logu un pīpēju. parasti es tā nedaru. parasti es mājās nepīpēju. tad man uznāca raudiens, tad man palika sevis žēl un, protams, pēc tam man sanāca smiekli par sevi.


tad es atcerējos to pirmo vakaru, kad didzis aizgāja. baigi dīvainā sajūta, ka četrus gadus kāds rosijās un dalīja gaisu ar mani un tad no šodienas uz rītdienu es paliku viena. tad es arī attaisīju logu, klausījos radio un pīpēju. no vienas puses bija tā neizmērojamā brīvības sajūta, no otras puses bija tā nepiederības sajūta. sajuku prātā.
un es gribētu aizmirst visas tās sliktās domas, kuras es izdomāju, visus tos sliktos vārdus, ko es pateicu. diez vai kosmoss to augstu novērtēja un varu derēt, ka mani sodīja par to visu.

tiešsaite | komentēt | Add to Memories

Comments {3}

Santa

...

from: [info]santa_be
date: Jul. 8th, 2009 - 08:15 pm
tiešsaite

ai, es domāju, ka kosmoss tos vārdus nav ņēmis tik nopietni kā tu :)

atbildēt | Thread

9to5

...

from: [info]9to5
date: Jul. 8th, 2009 - 08:19 pm
tiešsaite

nav jau par to, ko es izdarīju viņam vai kosmosam. runa vairāk ir par to, cik daudz domu un enerģijas es visā iztērēju un patiesībāsapisu prātu sev,

atbildēt | Parent | Thread

Santa

...

from: [info]santa_be
date: Jul. 8th, 2009 - 08:21 pm
tiešsaite

ah, pēc kara jau mēs visi gatavi izvērtēt sevi un zinām, ka bija velti- tajā mirklī viss bija pa īstam un riktīgi :) cīņai steiks. 666

atbildēt | Parent