|
[17 Aug 2026|07:50pm] |
Pēc šķiršanās pirms 2 gadiem esmu bijis pilnīgi viens. Man ļoti pietrūkst sievietes klātbūtne.
Es parūpējos par viņas intelektu (jau jābūt ieliktiem pamatiem), viņa - uztaisa man ēst. Man diži vairāk nevajag.
Kopš L4/L5 mugurkaula disku lejasdaļā pārplīsa nervi un nespēju vairākus mēnešus staigāt, es pārstāju sportot. Un tāpēc tagad pisties vipār negribas. Jo pišās tikai tie, kuri kustās. Bez kustības ķermenis atmirst.
Pisties ir brutāls vārds, bet patīkams process. Intimitāte ir svarīga lieta, ko esmu studējis ilgi jo ilgi, taču šis templis nu ir atstāts novārtā. Un tas mani skumdina. Bet ne jau spermas izšļākšanas dēļ. Nē.
Es grasos lēnām atgriezties svaru zālē. Vēlos sevi atkal uzbūvēt no jauna. Ne jau lai pistos. Lai man būtu sieviete, kura mani vienkārši pabarotu. Es vēlos viņai būt skaists un gudrs.
|
|
|
[17 Aug 2026|07:33pm] |
|
Visspēcīgāko ietekmi uz manu realitātes uztveri atstāja 1971.gada BBC intervija ar Albertu Špēru, nacistiskās Vācijas galveno arhitektu. Vienīgais no nacistu augstmaņiem, kurš uzņēmās morālu atbildību par notikušo pēc Nirnbergas prāvām. Cietumā (kur viņam bija pieejama visa iespējamā literatūra) pavadītajos 20 gados viņš atbrīvojās no emocionālās piesaistes/reakcijas, lasot psiholoģiju, filozofiju, kontemplējot savu dzīves pieredzi.
Viņš šajā intervijā ir tīra plūsma. Cilvēks - tik kails, bet tik informēts par kognīciju, tāpēc tik mentāli un fiziski stalts.
Iesaku to noskatīties visiem, kuriem interesē, kā strādā cilvēka smadzenes pilnīgi integrētā realitātē.
|
|
|
[17 Aug 2026|04:29pm] |
|
Rezumējot, cilvēki, kuri sevi ēdina ar Bolt palīdzību, ir zemiskas būtnes tikai tāpēc, ka pastāv griba, vārds un virzība. Tā var uzbūvēt neskaitāmus tempļus, bet tā vietā cilvēks labāk iesaistās attiecībās ar post-post-modernajiem vergturiem.
|
|
|
[17 Aug 2026|04:25pm] |
|
Cilvēki, kuri pasūta ēdienu ar zemākās kastas iesaisti, nepārprotami sasmērējas tai piesaistīto enerģiju. Tu vēlies sustinenci, bet dabū sustinences simulakru.
|
|
| īsi par mākslu un sūdu |
[16 Aug 2026|12:49pm] |
RL: Vai tomēr ir kāda atšķirība? Kā būtu, ja es visu jūsu mākslu raksturotu kā sūdu, jo kakāšana daudz
neatšķiras no mākslas radīšanas?
Henesijs: Es domāju, ka kakāšana ir radošs darbs. Tomēr vienkārši apsēsties un pakakāt nav gluži tas
pats, kas ieiet studijā un strādāt pie kaut kā, jo šo darbību pamatā ir dažādi nolūki...
RL: Jūs domājat, ka otrā ir sarežģītāka?
Henesijs: Jā, un tās pamatā ir arī nodoms kaut ko radīt. Bet man liekas ļoti jautri kakāšanu uzskatīt
par mākslu. Jo tas ir kaut kas, ko es izgatavoju ar savu ķermeni, jo esmu ēdis konkrētas lietas –
savukārt, ēdot kaut ko citu, sanāks cits rezultāts, un tad vēl tādi faktori kā miegs, alkohola patēriņš
salīdzinot ar izdzerto ūdens daudzumu iepriekšējā vakarā.
RL: Un padomājiet, kādu ietekmi visi šie faktori atstāj uz mākslas darba radīšanu...
Henesijs: Jā. Īstenībā tas, vai esmu labi pakakājis, ietekmē arī manu dejošanu, tāpēc mana kakāšana
un māksla diezgan cieši saistītas.
RL: Ja, skatoties uz tikko izkakātu sūdu, kāds teiktu – nu, tas ir mākslas darbs, bet, skatoties uz jūsu
darbu, kāds teiktu – tas ir sūds. Kā jūs salīdzinātu šos abus izteikumus?
Henesijs: Ja viņi manu mākslu salīdzinātu ar sūdu tādā pašā veidā, kā viņi sūdu salīdzina ar mākslu, es
domāju, ka tas būtu ļoti forši. Viņi skatās uz manu mākslas darbu un saka: tu apēdi visas šīs lietas un
tas ir tas, kas no tevis iznāca laukā. Tās ir tavas gremošanas sistēmas radītās kakas. Līdzīgi kā reizēm
sanāk ļoti ātri radīt kādu mākslas darbu, un tad tu saki – es to burtiski izvēmu no sevis.
|
|
|
[15 Aug 2026|03:29pm] |
|
Facebook purity app
|
|
| pandēmijas sekas |
[14 Aug 2026|02:32pm] |
|
Es joprojām jūtu pandēmijas sekas.
|
|