tā tiešām ir spokaina sajūta - izjust kaunu cita cilvēka vietā. tam cilvēkam taču vajadzētu kaunēties pašam. bet beigās kauns ir man. un par ko. par to, ka esmu pazinusi tādu cilvēku?

te nesen izskanēja labs jautājums. kas ir labākais, kas ar tevi noticis pēdējā pusgada laikā. man šķiet - es turpinu spert solīšus vienkāršības virzienā. es priecājos, ka vairs neesmu tā samudžinātība, kas ir manas austiņas gandrīz vienmēr, kad tās izmakšķerēju no somas dziļumiem.

šodien kaut kāda trauksme manī. aplieku ap kaklu ķēdīti ar tajā iekārtu dzintara sirsniņu, ko ik pa laikam slidinu pa ķēdīti šurpu turpu, kad aizdomājos.