Šobrīd mans mīļākais izteiciens ir "piepurkšķināt galvu". Tas radās tā. Reiz, kādā vēlā pēcpusdienā aigāju ciemos pie drauga, kurš paziņoja – sieva ar bērnu aizbraukuši ciemos pie radinieka x, lai var pavēdināt piepurkšķināto … (ilgāka pauze) … dzīvokli. Es: "domāju, ka teiksi "galvu"". Viņš "nu arī".
Ko tas īsti nozīmē? Piemērs no FB (FB, starpcitu, ir būtisks galvas piepurkšķinātājs). Mans paziņa, komponists un pedagogs M. Ž. ir sacepies par saviem skolēniem, kuri sauc čellu par ķellām, neuzskata, ka ir jāzina, kas ir E. Dārziņš un vispār vienkārši nemāk uzvesties. Lūk, šie skolēni ir piepurkšķinājuši cienījamajam komponistam galvu un viņš to ļoti labi apzinās, kaut arī visticamāk lieto citu jēdzienu, lai aprakstītu radušos situāciju. Turpat komentāros viņam piebalso kāds profesionāls mūziķis, ka pie visa vainīgas ir liberālās teorijas, potes un NWO. Lūk, šis cilvēks savukārt ir piepurkšķinājis galvu man un vienīgais, kas atliek, ir iet uz mežu vai gulēt. Labrīt!