3_5469mhz:

Šodien ieraudzīju amatabrāļa postu par to, ka arī, lūk, kādā rietumeiropas pilsētā cilvēki pieprasa jaunu koncertzāli. Aizdomājos. Mums taču nekad nav bijusi tā labā koncertzāle, bet kliegšana par to ir aktuāla tikai kādus... pēdējos 5 gadus? Līdz tam ko? Nevajadzēja? Kā jau kultūras darbiniekam pienākas, arī man šķiet, ka jauna, laba koncertzāle ir kruta lieta. Tai pat laikā tas ir simbols un mēs kā traki esam uz simboliem un simboliskām izdarībām – vajadzēja uzspridzināt Skrundas lokatoru (principā vienkārši nojaukt milzīgu augstceltni, kura stāvēja tukša un nu jā, pielietojamība laikam tai nebija un diezvai būtu atradusies), vajadzēja uzcelt Gaismas pili (ir jau skaisti un labi, bet vai tāpēc cilvēki sāka vairāk lasīt?) un vajag jaunu koncertzāli. Bet kāds būs ieguvums no tās? Pa retam aizejam uz koncertu un tagad būs iespēja aiziet uz mazliet kvalitatīvāk skanošu koncertu. Un viss. That's it. Drīzāk ir jākliedz par algām. Kāda man daļa gar koncertzāli, kurā, visticamāk, jauno mūziku spēlēs ļoti reti, bet es turpināšu darboties savā profesijā kā blakusnodarbē/hobijā, jo nopelnīt ar to nevar pat minimālo algu? Jākliedz par to, ka cilvēki aug bez izpratnes par kultūras vērtībām, tātad par izglītības sistēmas trūkumiem. Mums tik daudz kas pūst saknē, bet mēs domājam par to, kā izskatīsies galotne. Citiem vārdiem, pirms būvēt bibliotēku, varbūt jāpanāk, ka cilvēki grib lasīt? Pirms būvēt zāli, varbūt jāpanāk, ka cilvēkiem rūp, kas tajā zālē notiek?

Mans ieraksts nepretendē uz nopietnu analītiku, bet savu viedokli noteikti izpaudiet.