Šodien nostaļģejot (kā var nostaļģēt pēc grupas, kura tev ir vienmēr likusies simpātiska, bet neesi bijis zvērināts cienītājs un, citiem vārdiem, regulārs klausītājs) klausījos Blur Universal, Charmless man, Over The Dover un She's so High un aizdomājos, ka tāda Bītliska skaņa (ar visiem tiem saldajiem bekvokāliņiem) (bet nu britpopa bītliskās ietekmes jau nav nekāds noslēpums). Tālāk aizdomājos, ka Bītli ir tāda popmūzika, ko var klausīties visos vecumos – vai tu būtu 15gadnieks vai 95gadnieks. Bet tad es atkal aizdmājos, ka, ja tu teiksim esi dzimis 1930. gadā, bet Bītli par stāriem kļuva ap 1962. gadu laikam, tad reāli tev toreiz bija jau tricārs un iespēja, ka tajā vecumā tev jauna grupa var noraut širmi tomēr ir maza. Bāc, iedomājieties, vēl dzīvi ir cilvēki, kuri bija pārāk veci, lai saprastu Bītlus.