Vakar, profesionālos nolūkos, noskatījos Kapteiņa Enriko pulksteni (un pareizi darīju). Aina, kur Tomiņš laižas no žuļikiem un viņus visādi čakarē ir pilnīgs "viens mājās" arhetips, bet ne par to es gribēju rakstīt. Estrādes/džeza komponists Ringolds Ore man vienmēr ir mazliet kaut kā paslīdējis garām, lai arī vārds nebūt nav svešs. Sākumā aranžējamā tēma (tā, kas skan sākuma titros), nelikās nekas pārāk interesants, sak' tāds viegls simfodžezs, bet tur ir viena tāda vieta, kurā sākas pilnīgi traks džezs ar līdz pat 6 dažādu nošu akordiem https://youtu.be/CjKEsFJAh6A?t=1m17s un pēc tam aizvien vairāk klausoties pārējo, nākas secināt, ka vispār ļoti skaisti uzrakstīts skaņdarbs un tā aranžējums. Bija atsevišķi sīkumi, par kuriem likās, ka to var izdarīt labāk, bet tie bija redzami tikai partitūrā (norģinālajā un diemžēl ar kļūdām), klausoties liekas, ka viss skan ideāli.