Biju izbraucis uz dažām dienām uz laukiem. Pavadīju divas naktis tukšā lauku mājā ar visu tai piederošo atribūtiku – krāsni, kuru sakurinot tāpat istabā ir dubars, pelēm virtuvē, nekādu iespēju normāli nomazgāties un atkal jau aukstumu. Viss jau būtu kruti, tikai sagatavoties vajadzēja labāk. Kaķis bija stresā, to nevajadzēja ņemt līdzi, tā vietā vajadzēja paķert sildītāju. Kronis visam bija aizmirsts telefona lādētājs, tas gan mani darīja bažīgu, it īpaši tāpēc, ka pašam nav auto. Nācās apgrūtināt draugus, kuri nebija starā par maniem gājieniem, bet tāpēc jau draugi ir, vai ne? Pastaigājoties, lauka vidū piegāju pie akmeņu kaudzes, no kuras izlīda milzīga (kā man likās) lapsa. Uz brīdi saskatījāmies un lapsa laidās mežā iekšā. Vienu gan šādas vietas izdara labi – pazuda stress un trauksme. Mierīgi kurini krāsni, lasi vecu Rīgas Laiku, jebkas cits ir nesvarīgs un tāls.

Vai tu zini, kā ir būt garlaicīgākajam cilvēkam pie dzīves viesību galda? Es zinu.