„Liels simfonisks darbs – tā, protams, nav mazu kamermūzikas darbu summa. Es uzskatu, ka mūzikas darba sacerēšana nav tikai sacerēšana vien, bet tā ir cīņa pašam ar savu vienaldzību, pašam ar savu inertumu. Tā ir arī cīņa pret vispārpieņemtām patiesībām, kuras mēs tik bieži ekspluatējam, ka ikdienā tās pārvēršas par štampiem. Tā ir arī cīņa pret dogmatismu, un tā ir cīņa par savu – māksliniecisku – patiesību. Tā ir tāda cīņa, kurā tev varbūt ir jāpierāda, ka tava iekšējā patiesība un attiecīgā skaņdarba patiesība ir 2x2=7, teiksim”, – tā radio intervijā 1981.gadā runāja Artūrs Grīnups.

http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/latviesu-muzikas-zelta-fonds/artura-grinupa-devita-simfonija.a95279/