Vakar biju Mauritshuis – muzejā, kurā izstādīti Dutch Golden Age darbi – Vermērs, Breigels, Halls, Rubenss un vēl daudz man zināmu un nezināmu vārdu. Redzēju leģendāro meiteni ar pērļu auskaru, Nikolasa Tulpa anatomijas nodarbību un citus lieliskus darbus. Blakus pastāvīgajai ekspozīcijai bija izstāde Slow Food, kas koncentrējās uz tā saucamajiem breakfast vai banquet pieces – gleznas, kurās attēlots tikai ēdiens.
Rezumējums par visu varētu būt šāds: smalki meistardarbi, bet kaut kā nesaskan ar pasauli šodien. Ja es nebūtu pazīstams ar mūsdienu mākslu, tad varbūt domātu citādāk. Ar mūziku ir līdzīgi – Mocarts ir izcils, bet šodien neviens vairs neģērbj zeķubikses un parūkas. Kāpēc koncertzāles ir pilnas ar zeķubikšparūkmūziku?