Biju D-Korejā. Gribētos uzrakstīt kādu aprakstu priekš jums, bet slinkums. Nu varbūt tādu maziņu. Izlidoju pagāš sestdien no Amsterdamas un pēc 9 h lidojuma piezemējos Pekinā. Lidojums bija ok, varēja skatīties filmas, 2x ēdināšana. Komfortabli. Ķīnā mūs visus bezmazvai aiz rociņas aizvadīja uz security check, kurā strādāja pēc izskata kaut kādi tīņi. Nu labi, Seūlā viss kruti, iesēžos pat īstajā autobusā uz braucu 4,5 h uz dienvidiem. Nonācis Tonjanā es saprotu, ka viss ir foqued up – ir vakars, angliski informācijas nav un arī neviens nerunā angliski. Beigās autoostas aptiekā aptiekārs runā angliski un palīdz man – uzraksta uz lapas korejiešu valodā hoteļa nosaukumu, jo taksisti acīmredzot nesaprot latīņu burtus. Aizbraucu līudz hotelim un izrādās, ka tas nav īstais (organaizeru feils). Kad nu beidzot nonāku īstajā, secinu, ka viss opening party ir beidzies un Filipa Glāsa koncerts jau rit pilnā sparā. Eu, bet es biju reāli 10 m attālumā no Filipa Glāsa – mēs "satikāmies" pēc koncerta koncertzāles restorānā. Tālāk jau viss smooth, hotelis labs, brokastis hoteļa korejiešu restorānā (patika!), koncerti, pastaigas kalnos. Biju budistu templī, čoina arhitektūra. Vispār, nonākot citā vidē, viss vienmēr liekas foršāks, pat popmūzika – čingčang un pentatonikas galvā. Tikai jet lag efekti bija mokoši un no tiem tā arī neatgāju. Atgriežos Seūlā, izstaigāju Royal Palace un dodos uz Incheon lidostu. Atpakaļceļš bija daļēji mokošs and I blame the China. Iesprūdu Dalian lidostā uz 10 h. Tas protams bija ieplānots, taču nebija ieplānots tas, ka mani apmēram 15 - 20 minūtes nepatīkami izpraš'ņās drošībnieki, uzdodot dumjus jautājumus (kāpēc ID un pase ir izdoti vienā dienā un ķipa viens un tas pats dokuments, no kurienes un uz kurieni es ceļoju, kāpēc n' šit). Beigās mani palaiž (ir apmēram 23:00) un es nolemju turēties pie plāna (patiesībā cita plāna man nav) un nakšņot lidostā. Tas neiet cauri, 2:00 lidostu aizslēdz un pieklājīgi palūdz pamest šīs ne-viesmīlīgās telpas. Tālāk jau viss kā bandītu filmās. Man liek iet uz tuvējo hoteli un tā kā citu variantu nav (auksts un tumšs, ziniet), eju arī. Hotelī man liek maksāt apmēram 7 eiro par iespēju sēdēt hoteļa vestibilā/kafejnīcā. Angliski joprojām nerunā neviens, visa saziņa notiek caur urļika telefonu (drukājot un tulkojot). Izlaižot detaļas, beigās samaksāju 5 eiro un mani beidzot lika mierā. Tālākais jau ir kārtējā standart ķēdīte – check in dzīvajā pie letes, security –--> lidmašīna. Tālāk Pekina un atkal tas pats (diemžēl man nebija smuks boarding pass, kas nosegtu visu maršrutu, katrā lidostā jāņem jauna biļete). Beidzot atkal nonāku garajā, komfortablajā lidojumā ar ēdieniem un filmām. Atgriezos 4dien. No visām laika maiņām un neizgulēšanās tā normāli esmu atgājis laikam tikai šodien pēc 10 h miega. Ceļojums bija īss, bet man ir sajūta, ka vēl pāris dienas neko tur nemainītu. Pāris nedēļas gan būtu labāk, bet es tomēr domāju, ka neesmu liels ceļošanas fans.