Kaut gan bieži domāju, ka vajadzētu te beigt rakstīt (starpcitu, pavisma nesen nosvinēju 10 gadu jubileju cibā (nu labi, nenosvinēju, tikai pamanīju fak(t)u)), tomēr atkal ir kāds tekstelis padomā. Šovakar biju ballītē, kur daļa cilvēku bija studējoši mūziķi. Spriežot pēc balīšmūzikas gaumes, likās, ka mākslas tais ļaudīs galīgi nav, kaut gan ej nu sazini, dvēselē jau neielīdīsi. Citiem vārdiem "tas nesavieno mūsu pasaules". Kronis visam bija mana kokles spēle kopā ar Black Sabbath dziesmu After forever – es iespēlēju tikai vienu nenoskaņotu stīgu ar ģitārai raksturīgu stiepienu, skanēja vienkārši izcili. Uz šo bosa mūvu reaģēja Antons ar tādu sejas izteiksmi, it kā es būt viņam putrā iespļāvis un pieprasīja vismaz 440 Hz. Kad jautāju, vai viņam ir absolūtā dzirde, viņš atbildēja apstiprinoši. Tāpat uz maniem jautājumiem viņš atzina gan dabisko temperāciju, gan ceturtdaļtoņus. Nē, nu lol vienkārši, džekam traucē nestandarta herci. Ar to man pietika. "Viss atkarīgs, kā uz lietām skatās", es teicu un pacēlu cepuri. Sadzirdēju Antona piekrišanu (nezin kāpēc) un aizvēru durvis. (nenozīmīgus sīkumus pirms durvju aizvēršanas izlaidīšu). Vispār tā arī nesapratu, vai tā ir poza vai tiešām fiziska nepatika. Zinu vienu čomu ar absolūto dzirdi, kuram ceturtdaļtoņi rada galvas sāpes.