Tā kā jau labu laiku jūsmoju par Arielu Pinku, tad ar lielu prieku iegādājos biļeti uz viņa koncertu Stokholmā. Koncerts notika vietā, kas saucās Debaser Medis - tāds kā liels bārs, bet izejot caur attiecīgām durvīm, nonaku zālē ar skatuvi. Bārs dublējas arī šajā telpā. Pirms nodot savu virsjaku garderobē, turpat vestibila vien Pinka kungs vazājās - tāds pavisam mazs, ar nokārtu galvu, it kā sakautrējies pagāja man garām. Es domāju, mēs varētu būt stipri līdzīgi garumā un platumā. Katru reizi viņu ieraugot, aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka matus viņš sev griež pats. un arī balina pats. Lai kā nu tur būtu, aizeju uz zāli, ieņemu vietu vienā sānā pei galdiņa un sāku pacietīgi gaidīt. Nepaiet ne pusstunda, kad savu priekšnesumu uzsāk iesildītājs Sand Circles (viņam esot EP "Midnight Crimes"). Jāsaka, ka diezgan patīkami, lai arī tur nāca ārā šobrīd vēljoprojām aktuālie klišejiskie dabstepa ritmi un vēlaizvien aktuālie, līdz nenormālām sāpēm klišejiskie divi akordi. Katrā ziņā patīkami, neuzmācīgi, bet uz beigām interese zuda. Labi, ka šamā sets bija tik kādu pusstundu. Priekš iesildītāja bija ok. Vispār tur iesildīt bija paredzēta kaut kāda elektrohipstere (Genoveva? es neatceros), bet kaut kas, redz, izmainījās. Pinks kavējās kādas 40 minūtes, noburtais grafiti čabinājās un skaņojās aiz priekškara tik ilgi, ka sāka palikt garlaicīgi. Protams, kad viss sākās, tad bija labi. Daudz dziesmu, ko es nezināju, laikam no jaunā albuma. Visvairāk pavilka zināmie songi no Before today, bet viņa psihodēlijas bija mazliet par daudz. Vispār Ariels man brīžem atgādināja to džeku no ploicijas akadēmijas - izbijušo rokeri ar spiedzošo balsi. Nu jā, baigais šovmenis. Vēl pamanījas iepīt Bītlu Love Me Do. To noteikt varēja tikai pēc teksta un iespējams, dziedamās melodijas. Pavadījums bija pavisam cita mūzika. Nu tā, ar labu nakti.

Aizmirsu piebilst, ka šiem bija arī distro, bet nu es pat īsti neiečekoju cenas - gan jau viss dārgs. Un tirgojās basists!