Satiku kopš rudens (laikam) nesatiktu bijušo kursabiedru. Stāstīja par savu ceļojumu pa Etiopiju, stāstīja par to, ka tur no klintīm senos laikos ir izcirstas baznīcas (faktiski izraktas - izcirstas uz leju, zemē iekšā - bet kā īstas mājas ar no ārienes aplūkojamām sienām un jumtu) un par to, ka vietējie iesniedz policijai sūdzības par to, kā pērtiķu bandas ir pastrādājušas to vai citu noziegumu. Nogaršoju etiopijas kafiju (no musulmaņu gala) un atzinu par tā neko, bet nu ne vairāk - tāda īpatnēja piesmaka/piegarša (bet toties es tagad esmu dzēris īstu Etiopijas kafiju!!!!). Likās, ka pie viņa dzīvoklī ir pavisam cita, nesteidzīga, mierpilna pasaule.