viss strauji nogājis līdz pašām beigām, pilnīgi negaidot. duadz kas nācis atklātībā. pēdējās vēstules: nr.1: darīsim tā. ja tev būs kas sakāms man, tad es tevi uzklausīšu. lai šī tava pēdējā iespēja pateikt kaut ko patiesu. ja ne, tad pagaidām ardievu. nr.2: vēlos tev pateikt paldies - tādu īstu paldies, no sirds - par to mācību, kādu esi man devis. par pārbaudījumu, kādu dzīve man piespēlē tagad. tādas smagas situācijas, kurās neiet bojā neviens tuvs cilvēks, ir zelta vērtē (tikai savā mazvērtības kompleksā nesāc kļūt lepns par savu darbu :) ). es daudz ko sarpatu par sevi un par cilvēku dabu. tas laikam ir vienīgais, ko tu man esi devis, jo visu pārējo esi devis nevis man, bet sev. viss. ceru, ka dzīve tev iemācīs nespēlēties ar cilvēkiem kā ar saviem pautiem, un es no sirds vēlu, lai tu liktu mierā nabaga ralfu. viss. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |