tad es pasaku sev pāris standartfrāzes, traukumazgājamo mantru, un pierunāju sevi rīkoties. un uzrakstīt vēl vienu teikumu, un tad vēl vienu. burtu pa burtam, vārdu pa vārdam es savirknēju faktus un lēmumus, galīgo risinājumu bez avārijas izejas. tā, salieku punktus un katru teikumu savā rindiņā. tad nospiežu send un ceru uz brīnumu, ka burti kādas brīnumainas permutācijas ceļā izveidos pavisam citu vēstījumu - daudz labākas ziņas vai kādu pasaku ar laimīgām beigām. skumjas aizrokas līdz pašiem papēžiem un sataisa zilus brīnumus. skat, sauleszaķi tavos acu kaktiņos, tajā fotogrāfijā tu smaidi kādam abstraktam pūlim, kurā manis vairs nav. cik banāli un stulbi, un sāpīgi. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On April 17th, 2006, 01:58 pm, gedimmteversion replied: jaa, jaa, jaa, pasaules gals, mums nemanot, ir jau pienaacis (daudz dzirdeeta fraaze, btw.). gatavojies vai negatavojies, nekas no taa nemainiisies. |