| Yamamoto Tsunetomo; Hagakure Kikigaki |
[Apr. 21st, 2011|12:46 am] |
"Negligence is an extreme thing."
 |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2011|12:49 am] |
| [ | music |
| | Bill Frisell-Remember; Boubascar | ] |
pavasarī vajadzētu mosties kā dzīvniekam, sulai, dzīvībai, kur pretim jūtu jo asāk ik dienas kā dažādu iemeslu, arī neizprotamu, tumšu, dēļ mirstu pa daļiņai tik pa kripatai. pareizi vien būs, ka nāvei ir jāmācās. kad visas "daļiņas" būs pagalam, arī es būšu pagalam. nemaz nav tik skumji, tuvāk - pastāvīgs izbrīns cik visa kā ir kam pazust bez cerības uz atgriešanos, daudz kā par ko nemaz nebija nojēgas pirms čiks. pareizi vien būs, ka nāve (aiz vecuma) ir nevainība kura tev jāiemācās un jauns cilvēks kurš sevī jārada. var protams arī nodzerties tāpat vien. |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2011|01:05 am] |
|
par suni arī izdomāju. pats atnāks, kā visi līdzšinējie un sievietes. nav ko saspringt. |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2011|01:07 am] |
un vēl.. vēl pamanīju cilpu - kā pamanos pats sevi pārprast un tad brīnīties kā suns par savu pirmo rējienu. tas ir jauki.
 |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2011|01:15 am] |
nu labi, tik pat bieži tiešām brīnos par komplimentiem manam pimpim. tā skaistumu vai kas tas ir, es vienkārši nespēju uzvert, vispār saprast un atzīt.
 |
|
|